Arhīvs
Septembris, 2021
30
31
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
1
2
3
Par Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursiem un tā darbību kopumā.
Publicēts 4. decembrī, 2008.
Atklāta vēstule Kultūras ministrei Helēnai Demakovai; Valsts Kultūrkapitāla fondam (VKKF); visiem, kam rūp Latvijas kultūrvides attīstība.

(03.12.2008.)
Par Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursiem un tā darbību kopumā.

Aizmetņi kultūras nozares sistemātiskam atbalstam, Latvijā meklējami jau tālajā 1922.gadā, kad pēc Kārļa Ulmaņa iniciatīvas, tika dibināts Kultūras fonds, kas, kā savās atmiņās par tā laika Rīgu trimdā rakstīja Mariss Vētra, “atbalstīja visu, kam kāds sakars ar kultūru”.
Var pieņemt, ka šodienas Kultūrkapitāla fonds ir sava veida pirmās brīvvalsts Kultūras fonda pēctecis, jo galvenie pamatmērķi, vismaz formāli, ir līdzīgi. Finansējuma ieguves mehānismi toreiz gan bija atšķirīgi - Kultūras fonds, piemēram, ieguva procentus no katras pārdotas kino biļetes, alkohola pudeles vai “papirosa”, turpretī šodienas Kultūrkapitāla fonds savu darbību balsta uz valsts budžetu un ziedojumiem, taču atbildība abos laikos fondiem viena – rūpēties par sistemātisku, objektīvu un mērķtiecīgu atbalstu kultūras sfērai, kura vienmēr bijusi tādā kā pabērna lomā, kā tas neizbēgami ir ar visu, kas pats sevi nespēj apgādāt, proti – neražo patēriņa produktu.
Kā minēts fonda likumā, galvenie Valsts Kultūrkapitāla fonda (turpmāk vēstules tekstā – VKKF) uzdevumi ir:
1) piesaistīt, uzkrāt, pārvaldīt un sadalīt līdzekļus kultūras projektu  īstenošanai;
2) izsludināt un organizēt projektu konkursus finansējuma saņemšanai;
3) nodrošināt savas darbības pilnīgu atklātumu;.

Savukārt finansējums tiek piešķirts projektiem, kas:
1) veicina kultūras atjaunotnes un mākslas jaunrades procesu un sekmē tā daudzveidību;
2) veicina fizisko un juridisko personu radošos un pētnieciskos projektus kultūras jomā;
3) sekmē izglītības iegūšanu un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu;
4) veicina starptautisko sakaru attīstīšanu un Latvijas kultūras un mākslas popularizēšanu pasaulē;
5) sekmē kultūras vērtību saglabāšanu, izplatīšanu un to pieejamību plašai sabiedrībai;
6) sekmē tradicionālās kultūras attīstību.

Novembra beigās, manis vadītā interneta radiostacija “EIPI Radio” (juridiskā organizācija – Biedrība “Attīstība un Pilnveide”), no VKKF saņēma kārtējo atteikumu piešķirt finansējumu fonda projektu konkursa ietvaros (darbībai 2009.gadā, no fonda tika prasīti 20 000 LVL).
Radiostacija projektā 2009. gadā paredzēja turpināt šajā gadā uzsākto (radiostacija klausītājiem jau darbības pirmsākumiem piedāvā unikālu eklektiskas latviešu un pasaules mūzikas salikumu, apvienojot to ar inteliģenta satura raidījumiem par dažādām kultūras (mūzika, kino, teātris, māksla) un filozofijas tēmām) - attīstīt radiostacijas programmu, kā arī izstrādāt jaunu mājas lapu un veikt citus pasākumus, lai pildītu un sasniegtu uzstādītos mērķus un uzdevumus.
Šajā projektu konkursā, pieteikums tika iesniegts 2 nozarēs - “Mūzika un deja” un “Starpnozare”.
Kā atteikuma iemesls pirmajā gadījumā – projekta pieteikums neatbilst nozarē noteiktajām prioritātēm.
Otrajā -  nepārliecina projekta paredzamais rezultāts.
Jāsaka atklāti, šāds iznākums, neraugoties uz to, ka projekts ir Latvijas mērogiem unikāls un inovatīvs, nebūt nepārsteidza, jo šī ir jau trešā reize(iepriekšējos konkursos, prasot finansējumu darbībai 2008.gadā, pamatojums atteikumam bija tikpat “izvērsts” - projekts neatbilst nozares prioritātēm, ir mazāk aktuāls iesniegto projektu kontekstā, utml.), kad radiostacija ir neveiksmīgi pretendējusi uz fonda finansējumu .
Runājot par Mūzikas un dejas nozari, jāsaka, ka šeit patiešām figurē ar radiostacijas projektu nesaistītas prioritātes (piem. profesionālās izglītības veicināšana; koncertdzīves veicināšana Latvijas reģionos), taču liels pārsteigums ir aplūkojot projektu konkursu rezultātus, proti tos, kam tad finansējums ir piešķirts.
Tā, piemēram, kā liecina VKKF mājas lapā http://www.kkf.lv ievietotā informācija, žurnāla “Mūzikas Saule” izdošanai 2009.gadā, ir piešķirti vairāk kā 120 000 LVL.
Nenoliedzami, žurnāls ir augstas kvalitātes mūzikas izdevums (lai gan ir komerciāls, jo žurnāls par maksu tiek pārdots tirdzniecības vietās, savukārt interneta mājas lapā pieejami vien nelieli satura izvilkumi), taču nozares prioritātēm tas neatbilst.
Starpnozares prioritātēs, savukārt, 2008.gadā ir noteikts atbalsts projektiem, kas dažādu kultūras nozaru apvienojumā:
1) rada kvalitatīvi jaunus kultūras produktus;
2) veicina bērnu un jauniešu līdzdalību kvalitatīvos kultūras procesos un izpratni par kultūras vērtībām;
3) veicina 20. un 21. gs. Latvijas kultūras procesu pētniecību un dokumentēšanu;
4) veicina nozīmīgu kultūrtekstu izdošanu un kultūras procesu profesionālu analīzi plašsaziņas līdzekļos.
Diemžēl arī šeit, teorija ar praksi nesaskan, jo neizprotamā kārtā, fonds uzskata, ka lietderīgāk ir piešķirt finansējumu, piemēram 3 pēc savas struktūras, izpildījuma un mērķiem identiskiem projektiem, nevis ievērot samērīguma principu un atbalstīt inovatīvus un multimediālus projektus, ja runājam konkrēti par kultūras nozares masu medijiem.
Tā, piemēram, jau vairākus gadus fonds piešķir apjomīgu finansējumu Neatkarīgās Rīta Avīzes kultūras pielikumam, tajā pašā laikā līdzīgu summu piešķirot arī avīzes “Diena” kultūras pielikumam, kas Latvijas mērogam nav adekvāti. Un tas, diemžēl, ir tikai piemērs, jo paskatoties uz atbalstīto projektu sarakstu pēdējo 3 gadu periodā, iezīmējas bēdīga tendence – ja tiek atbalstīts kāds no masu medijiem, tas gandrīz vienmēr, ar atsevišķiem, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmiem izņēmumiem, ir drukātais medijs – avīze vai žurnāls.
Lai mēs nonāktu līdz reālam risinājumam, būtu nepieciešams uzlabot esošos kritērijus projektu vērtēšanai, padarot tos pēc iespējas objektīvākus un publiskojot rezultātus, sabiedrībai atklāt arī vērtēšanas detaļas – cik punktu, katrs projekts ieguvis attiecīgajā vērtēšanas kritērijā, jo šobrīd veidojas un pastāv absurda situācija, kad fonda ekspertu komisija un tālāk, pamatojoties uz viņu slēdzienu, arī fonda padome, ar nodokļu maksātāju naudu, dalot finansējumu projektiem, var rīkoties kā labpatīk un nevienam par to neatskaitīties un tas, tā kā šis ir valsts fonds, nav akceptējami.
Būtu nepieciešams pārskatīt arī fonda pašizmaksas. Tā, piemēram, pamatojoties uz fonda  publisko pārskatu, administratīvās izmaksas vien 2007.gadā  sastādīja vairāk kā 400 000 LVL (diemžēl, pārskatā nebija pieejama informācija par to, cik lielu daļu no šīs summas sastāda fonda darbinieku algas un kam šī summa vispār tiek izlietota).
Ir jāatbild uz jautājumu – kam un kādās interesēs (šauras grupas vai nodokļu maksātāju) šodien strādā VKKF un kam/vai tas šādā realizācijā vispār ir vajadzīgs.

Ceru uz diskusiju, saprāta balsi un baletomānijas noslēgumu.

Eduards Ozoliņš (Interneta radiostacijas “EIPI Radio” vadītājs)


Komentāri (2)
Miks: Un kur tad ir EIPI radio?
Kur var klausīties, jūsu unikālos raidījumus? Kāpēc nekur nav manāmi jūsu kultūras raidījumi? Nesaprotu, izdarījuši jūs neko neesat. Tik pat labi varētu MIX.LV pieprasīt 20 000 par kultūras jautājumu popularizēšanu.
05/12/2008 09:52
EIPI Radio: Mik, varbūt pārmaiņas pēc ir vērts ielūkoties šeit - http://eipiradio.eipi.org
Ja tu ar 1000 LVL lielu budžetu gadā vari izdarīt vairāk - uz priekšu! ;)
Par pārējo nav vērts pat runāt, nedzirdu no tevis nevienu argumentu ( uz ķengām netaisos atbildēt).

Eduards Ozoliņš
05/12/2008 20:49
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: